Pavisam drīz atzīmēsim mūsu novadnieka 150.dzimšanas dienu, bet jau šodien ielieku Vesmaņu biedrības sagatavoto aprakstu, kurš paredzēts mūžīgai piemiņai un atspoguļosies uz kvadrātkoda, kas 15.aprīlī tiks svinīgi atklāts pie dzimtajām mājām Rundāles pagastā.
" Rundāles pagasta “Kraukļu” māju saimnieku Kārļa un Lībes Vesmaņu ģimenē pirms 150 gadiem 1875. gada 15. aprīlī piedzima dēls Fridrihs Vesmanis. Fr. Vesmanim ir četras māsas un brālis.
Līdz pat lielajām pārmaiņām 20. gs. četrdesmitajos gados “Kraukļu” mājas vienmēr bija vieta, kur atgriezties Kārļa Vesmaņa bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem.
Fr. Vesmanis bija ļoti mērķtiecīgs savās izvēlēs izglītības apgūšanā, kļūs gan par Jelgavas pirmo ievēlēto pilsētas galvu, gan par pirmo Saeimas priekšsēdētāju un Latvijas sūtni Londonā.
Fr. Vesmanis skolojies Jelgavā un pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas studējis jurisprudenci Pēterpils universitātē.
Par aktīvu dzīves pozīciju studiju laikā ticis arestēts. Pēc aresta, izslēgšanas no universitātes un notiesāšanas uz 5 mēnešiem cietumā un 3 gadiem nometināšanā zem policijas uzraudzības 1899. gadā emigrējis uz Angliju, kur kopš 1899. gada izdevis laikrakstus “Sociāldemokrāts” un “Latviešu Strādnieks”. Emigrācijas laikā perfekti apgūtā angļu valoda nospēlējusi būtisku lomu Fr. Vesmaņa tālākajā dzīvē, jo no 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam Fr.Vesmanis bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.
1903. gadā Fr. Vesmanis nolemj atgriezties Latvijā, lai izciestu cietumsodu un nometināšanas 3 gadu sodu. Bet jau 1909. gadā pabeidza Pēterburgas universitāti un kļūst par zvērināta advokāta palīgu Jelgavā. Pirmā Pasaules kara laikā Fr. Vesmanis ir Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas budžeta komisijas priekšsēdētājs, apceļo visus latviešu bēgļu centrus Krievijā. 1918. gada 10. decembrī Pagaidu valdība pēc tieslietu ministra P.Juraševska ieteikuma iecēla amatā Jelgavas apgabaltiesas tiesnešu sastāvu, arī Fr. Vesmani. No 1919. gada jūlija līdz augustam Fr. Vesmanis bija Tautas padomes loceklis, bet jau nākamajā - 1920. gadā - ievēlēts par Jelgavas galvu, kā arī darbojies Satversmes sapulcē. 1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bija viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem. No LSDSP viņš ievēlēts 1. Saeimā un bija pirmais Saeimas priekšsēdētājs. 1925. gada sākumā Fr. Vesmanis no ārlietu ministra Meierovica saņēma aicinājumu ieņemt vakanto sūtņa posteni Londonā. Trīs nedēļas vēlāk pie viņa devās sieva Berta, kuras angļu un franču valodas studijas lieliski noderēja turpmākos gadus. 1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves Fridrihs Vesmanis bija arī viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu. Sūtņa amatā Londonā pagāja septiņi darbīgi gadi, un abi ar Bertu atgriezās dzimtenē. Fr. Vesmanis uzsāka senatora darbu, bet 1934. gadā tika apturēta Saeimas darbība. 1937. gada 1. septembrī viņš devās pensijā. Mūža nogale izcilajam novadniekam, kā daudziem tolaik, bija traģiska, jo 1941. gada 14. jūnijā Fr. Vesmanis tika apcietināts par to, ka “bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis”, un ar sievu Bertu nodots izvešanai uz Krieviju. Fridrihu aizsūtīja uz Soļikamskas soda nometni Usoļlagā, Molotovas apgabalā, un tā paša gada 7. decembrī beidza pukstēt viņa sirds. Sava tēva mājās Rundālē Fr. Vesmanis pēdējo reizi bija 1941. gada maija beigās. "
Vairāk - grāmatā Fr. Vesmanis “Klausieties pagātnes soļos”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. 2013
Dokumentālā filma “Vesmaņa atgriešanās”, 2022, studija “CENTRUMS”,
Izplatītājs- biedrība “VESMAŅI” 26124508
Papildus informācija Bauskas centrālās bibliotēkas Novadnieku enciklopēdijā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru